Šeit atrodams:

Organizācijas mērķis Finansējums un atbalsts Komanda Vēsture

Par organizāciju

SOS bērnu ciemati Latvijā

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija ir labdarības organizācija, kas kopš 1997. gada veido un atbalsta SOS ģimenes bērniem, kas palikuši bez savu vecāku gādības, kā arī SOS ģimeņu atbalsta centros palīdz ģimenēm, kas nonākušas krīzes situācijās, un meklē, apmāca potenciālos un atbalsta esošos audžuvecākus, adoptētājus, aizbildņus un viesģimenes. Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija ir daļa no Starptautiskās SOS bērnu ciematu organizācijas.

Organizācijas mērķis

Mūsu darba galvenais mērķis ir radīt drošus un labvēlīgus apstākļus bērna attīstībai un to darīt, ievērojot bērna individuālās vajadzības un tiesības.

Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas statūti

Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas ētikas kodekss

Finansējums un atbalsts

Organizācijas darbība lielā mērā ir atkarīga no ziedotāju labvēlības. Lai SOS ģimenes varētu audzināt pieņemtos bērnus, tām nepieciešams ziedotāju atbalsts. Pusi no izmaksām, kas saistītas ar bērnu ikdienu SOS ģimenēs, palīdz segt bērnu dzimtās pašvaldības. Atlikušie līdzekļi, kas nepieciešami, lai rūpētos par bērniem, SOS ģimeņu rīcībā nonāk, pateicoties labas gribas cilvēku ziedojumiem.

Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas gada pārskati.

Arī Jūs varat atbalstīt SOS bērnu ciematu bērnu

Uzzināt kā atbalstīt

Sabiedriskā labuma statuss

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija ir biedrība, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Tas nozīmē, ka ziedojot Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijai, privātpersonām un uzņēmumiem ir tiesības saņemt ienākuma nodokļa atlaidi.

Organizācijas sabiedriskā labuma statusu apliecinošo dokumentu varat aplūkot šeit.

Iveta Vējone - goda patronese

Iveta Vējone ir Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas goda patronese kopš 2019. gada.
“Katram bērnam ir nepieciešama ģimene, kurā viņš jūtas mīlēts, saprasts, gaidīts un vajadzīgs. Visiem bērniem ir vajadzīga vieta, kurā viņi būtu apgādāti un varētu uzaugt līdz nākamajam posmam savā dzīvē,” saka Iveta Vējone.

Ilze Paleja - Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore

Mēs esam dziļi pārliecināti, ka ikvienam bērnam ir jāuzaug ģimenē nevis aprūpes institūcijā. Vislabāk, ja tā ir bērna bioloģiskā ģimene. Tomēr, ja tas kādu apstākļu dēļ nav iespējams, bērnam ir jāatrod cita - gādīga un sirdsgudra ģimene. Tādēļ jau vairāk kā divdesmit gadus Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija veido un atbalsta SOS ģimenes bērniem, kuri zaudējuši savu vecāku aprūpi, kā arī palīdz ģimenēm ar bērniem, kuras nokļuvušas grūtībās.

Struktūra

Skatīt vairāk

Biedrības pārvalde

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija ir biedru organizācija, kuras augstākā lēmējinstitūcija ir biedru kopsapulce, kas tiek sasaukta reizi gadā. Biedri ik pēc trim gadiem ievēl asociācijas padomi 7 cilvēku sastāvā. Biedrībai ir 3 goda biedri.
Lai kļūtu par asociācijas biedru, vispirms jāaizpilda anketa - lēmumu par jauna biedra uzņemšanu biedrībā pieņem tās padome.

Kārlis Danēvičs

Padomes priekšsēdētājs

Daiga Eiduka

Padomes locekle

Veronika Kima-Zeile

Padomes locekle

Ivars Grunte

Padomes loceklis

Baiba Zūzena

Padomes locekle

Aivars Osītis

Padomes loceklis

Simon Boddy

Padomes loceklis

Ingrīda Meierovica

Goda biedrs

Māra Bite

Goda biedrs

Darbība

Kas ir SOS bērnu ciemati?

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas misija ir palīdzēt bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, kā arī tiem bērniem, kuri varētu zaudēt savus vecākus.

Lai rūpētos par grūtībās nonākušiem bērniem un ģimenēm, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas ietvaros darbojas dažādas programmas, tiek nodrošināti sociālie pakalpojumi un īstenoti projekti: SOS bērnu ciemati un jauniešu mājas, kā arī SOS ģimeņu atbalsta centri ģimeņu stiprināšanai un SOS ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri.

Lasīt vairāk

Kā bērni nonāk SOS ģimenēs?

Lēmumu par bērna izņemšanu no bioloģiskās ģimenes pieņem pašvaldības bāriņtiesa, kas kopā ar pašvaldības sociālo dienestu meklē bērnam vispiemērotāko aizstājējģimeni. Ja bērnam nav tuvinieku vai citu cilvēku, kas gatavi paņemt viņu aizbildnībā, parasti tiek meklēta iespēja atrast bērnam piemērotu audžuģimeni vai ievietot viņu valsts vai pašvaldības bērnunamā.

SOS bērnu ciematu ģimenes bieži tiek izvēlētas, ja ģimene tiek meklēta vairākiem bioloģiskiem brāļiem un māsām. SOS bērnu ciematos brāļi un māsas netiek šķirti, un SOS ģimene var uzņemt līdz pat septiņiem vienas ģimenes bērniem.

Ģimeņu stiprināšana un atbalsts

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija nodrošina arī īstermiņa atbalstu, strādājot ar ģimenēm, kas nokļuvušas krīzes situācijā, cenšoties nepieļaut ģimenes iziršanu, sniedzot psihosociālo atbalstu, ja nepieciešams, arī finansiālu atbalstu. Ģimenes bez maksas var saņemt psihosociālo palīdzību, piedalīties dažādās atbalsta grupās un iesaistīties aktivitātēs gan bērniem, gan pieaugušajiem. Ģimeņu stiprināšanas un atbalsta centri darbojas trijās Latvijas pilsētās: Rīgā, Bauskā un Valmierā.

Ģimeņu stiprināšanas un atbalsta programmas mērķis ir palīdzēt vecākiem uzņemties atbildību un rūpes par saviem bērniem, lai bērni varētu augt viņiem vispiemērotākajā vidē – savā ģimenē.

Ģimeņu stiprināšanas projektus sākām īstenot 2006. gadā. Kopš tā laika atbalstu saņēmuši vairāk nekā 5000 bērnu un viņu ģimenes.

Lasīt vairāk

Komanda

Ilze Paleja

Direktore

Tālrunis +371 67378353

Tālrunis +37129621451

E-pasts Ilze.Paleja@sosbca.lv

Agnese Igaune

Ģimeņu stiprināšanas jomas vadītāja

Tālrunis +371 25615856

E-pasts Agnese.Igaune@sosbca.lv

Dace Dzedone

Bērnu alternatīvās aprūpes jomas vadītāja

Tālrunis +371 26556163

E-pasts Dace.Dzedone@sosbca.lv

Jana Priedniece

Prevences un izglītības jomas vadītāja

Tālrunis +371 27800489

E-pasts Jana.Priedniece@sosbca.lv

Anita Vaivode

Valmieras SOS Bērnu ciemata direktore

Tālrunis 29406093

E-pasts Anita.Vaivode@sosbca.lv

Gatis Matulēvičs

Īslīces SOS bērnu ciemata direktors

Tālrunis +371 63960371

Tālrunis +371 28380460

E-pasts Gatis.Matulevics@sosbca.lv

Marika Matvejeva

Jelgavas SOS jauniešu mājas vadītāja

Tālrunis 63011752

E-pasts Marika.Matvejeva@sosbca.lv

Sanita Strazdiņa

Atbalsta centra "AIRI vecākiem" vadītāja

Tālrunis 29100034

E-pasts Sanita.Strazdina@sosbca.lv

Vēsture

1949. Gads

Austrijā nodibināts pirmais SOS bērnu ciemats

Pirmo SOS bērnu ciematu kopā ar domubiedriem nodibināja Hermanis Gmeiners (Hermann Gmeiner). Pēc kara tā bija mājvieta bāreņiem un pamestiem bērniem Imstē, Austrijā. Otrajā pasaules karā tūkstošiem bērnu zaudēja vecākus, paliekot bez mājām, aprūpes, vecāku mīlestības un gādības. Toreiz medicīnas students H. Gmeiners bija pārliecināts, ka ģimeniska vide bērniem dod daudz labāku pamatu, uz kura veidot turpmāko dzīvi, nekā bērnunams. Viņa filozofijas pamatā ir četri pamatprincipi: mamma, brāļi un māsas, ģimene, ciemats. Uz šiem pamatprincipiem arī mūsdienās balstās aprūpe SOS bērnu ciematos.

1955. Gads

Nodibināta pirmā SOS jauniešu māja

Insbrukā, Austrijā, tiek uzcelta pirmā SOS jauniešu māja. Pamatojoties uz H. Gmeinera izveidoto bērnu aprūpes modeli, SOS bērnu ciematu organizācijas tiek dibinātas arī Francijā, Vācijā un Itālijā.

1960. Gads

Nodibināta starptautiskā organizācija SOS-Kinderdorf International.

Starptautiskā organizācija SOS-Kinderdorf International ir jumta organizācija visām nacionālajām SOS bērnu ciematu organizācijām pasaulē. Sešdesmitajos gados SOS bērnu ciematus izveido daudzās Eiropas valstīs. Ņemot par piemēru šo modeli, ciematu izveidi uzsāk arī Korejā, citās Āzijas valstīs un Latīņamerikā.

1970. Gads

Āfrika

Organizācija uzsāk darbību Āfrikas kontinentā, vairākās valstīs atverot daudzus desmitus ciematu

1991. Gads

Jauni ciemati

Intensīvs darbs, izveidojot SOS bērnu ciematus Čehoslovākijā, Polijā, vairākās Padomju Savienības republikās, arī Bulgārijā un Rumānijā. Uzsākta pirmā SOS bērnu ciemata izveidošana ASV - Floridā. Šis ciemats uzsāka darbu 1993. gadā.

1995. Gads

Konsultatīvās NVO statuss.

SOS-Kinderdorf International iegūst konsultatīvās NVO statusu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomiskajā un sociālajā padomē.

1997. Gads

Pirmais SOS bērnu ciemats Latvijā

Tiek izveidots pirmais SOS bērnu ciemats Latvijā – Īslīcē, Bauskas novadā, ar 10 SOS ģimenēm, kurās dzīvo 22 bērni.

2002. Gads

Gods par padarīto

SOS-Kinderdorf International iegūst prestižo Konrāda N. Hiltona humānisma balvu – ievērojamo vispasaules apbalvojumu par nozīmīgu ieguldījumu cilvēku ciešanu mazināšanā.

2006. Gads

Pirmā SOS jauniešu māja Latvijā un pirmais ģimeņu stiprināšanas un atbalsta projekts.

Jelgavā tiek atvērta pirmā SOS jauniešu māja Latvijā. Tajā patstāvīgai dzīvei gatavojas 6 jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. Savukārt Bauskā tiek uzsākta palīdzības sniegšana arī ģimenēm, kas nonākušas krīzes situācijā - ģimeņu stiprināšanas un atbalsta projekts, kas darbojas līdz 2008.gada beigām.

2007. Gads

Izveidots SOS bērnu ciemats un pimais ģimeņu atbalsta centrs Valmierā

Valmierā tiek atklāts Latvijas otrais SOS bērnu ciemats. Zīmīgi, ka tas ir Eiropas 100. SOS bērnu ciemats. Ciematā dzīvi uzsāk 7 ģimenes, kurās aug 35 bērni. Šajā gadā Valmierā uzsāk darbu arī ģimeņu stiprināšanas un atbalsta centrs.

2008. Gads

Latvijā izveidota otrā jauniešu māja un divi ģimeņu atbalsta centri.

Darbu uzsāk Iecavas SOS jauniešu māja, kur palīdzība tiek sniegta 8 grūtībās nonākušiem jauniešiem. Latvijā tiek nodibināti divi ģimeņu stiprināšanas un atbalsta centri – Rīgā un Olainē. Šajā gadā SOS-Kinderdorf International 18. Ģenerālajā asamblejā Insbrukā, Austrijā, tika apstiprināts stratēģiskais darbības plāns līdz 2016. gadam. Tas nosaka organizācijas darbības attīstību, lai varētu sniegt palīdzību vienam miljonam bērnu visā pasaulē – 100 tūkstošiem SOS bērnu ciematos un 900 tūkstošiem ģimenes stiprināšanas programmās.

2010. Gads

Darbu atsāk ģimeņu stiprināšanas un atbalsta centrs Bauskā.

Bauskā darbu atsāk ģimeņu stiprināšanas un atbalsta centrs, kura mērķis ir palīdzēt ģimenēm, atbalstot bioloģiskās ģimenes, lai tās pašas var rūpēties par saviem bērniem un nebūtu nepieciešama bērnu izņemšana no ģimenes.

2012. Gads

Izveidots ģimeņu stiprināšanas un atbalsta centrs Cēsīs.

Ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu darbu uzsāk ģimeņu atbalsta centrs Cēsīs. Pašlaik visā pasaulē darbojas vairāk nekā 500 SOS bērnu ciematu, kas atrodas 132 valstīs. SOS bērnu ciematu organizāciju aprūpē kopā ir ap 1 272 400 bērnu visā pasaulē

2013. Gads

Pirmsākums krīzes programmai sērojošiem bērniem - Kalniem pāri.

Krīzes programma sērojošiem bērniem aizsākās 2013. gada nogalē pēc Zolitūdes traģēdijas, kurā sagruva "Maxima" lielveikala jumts un vairāki bērni palika bez vecākiem. Pēc notikušā kaimiņvalsts Igaunija saziedoja Latvijai naudu sērojošu bērnu atbalstam un apmācīja vairākus Latvijas speciālistus psiholoģiskā abalsta sniegšanai, noorganizējot bērniem 2 atbalsta nometnes. Līdz 2018. gada jūnijam Latvijā ik vasaru tika organizētas nometnes sērojošiem bērniem. 2018. gada rudenī programma ieguva jaunu nosaukumu - Kalniem Pāri - un mainīja virzību, piedāvājot regulāru atbalstu sērās ne vien bērniem, bet arī viņu vecākiem. Kalniem Pāri mērķis ir atbalstīt bērnus, pusaudžus un to ģimenes pēc mammas, tēta, brāļa, māsas, vai cita bērnam mīļa un nozīmīga cilvēka zaudējuma, piedāvājot atbalstu grupās un individuālās konsultācijās, kā arī informējot sabiedrību. Kalniem Pāri uzdevums ir veicināt veselīgu sērošanas procesu bērnos un ģimenē kopumā, kas ir nozīmīgs ieguldījums ne vien bērna pašreizējajā psiholoģiskajā un fiziskajā pašsajūtā, bet arī rūpes par bērna harmonisku attīstību nākotnē.

2014. Gads

Aizsākas programma “Bērnam drošs un Draudzīgs bērnudārzs”

Ar Rīgas domes Labklājības departamenta un OAK Foundation finansiālu atbalstu, sadarbojoties biedrībai Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija un nodibinājumam Centrs Dardedze, aizsākas programmas “Bērnam drošs un Draudzīgs bērnudārzs” tapšana.

2017. Gads

Tiek izveidota programma Pārinieks

Pusaudžu atbalsta programmas ”Pārinieks” ietvaros sadarbība tiek veidota ar ģimenēm ar bērniem, kuru uzvedība ir novedusi vai var novest pie prettiesiskām darbībām. Programmas ietvaros tiek veicināta pusaudža individuālā izaugsme un sociālās prasmes, kā arī tiek atbalstīta izglītības ieguve un nodarbinātība.