Ziedot
Par mums

Noslēdzies projekts  “Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru darba izvērtējums un priekšlikumi rīcībpolitikas plānošanai, ieviešanai un uzraudzībai bez vecāku gādības palikušu bērnu aprūpes uzlabošanai ilgtermiņā

Noslēdzies projekts  “Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru darba izvērtējums un priekšlikumi rīcībpolitikas plānošanai, ieviešanai un uzraudzībai bez vecāku gādības palikušu bērnu aprūpes uzlabošanai ilgtermiņā” (Nr. 2019.LV/NVOF/IAS/014/21)
 

 

       

Pateicoties Latvijas valsts budžeta finansētajai programmai „NVO fonds”, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija (turpmāk - Asociācija) laika periodā no 2019.gada 1.maija līdz 31.oktobrim plānotajā apjomā ir veiksmīgi īstenojusi projektu “Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru darba izvērtējums un priekšlikumi rīcībpolitikas plānošanai, ieviešanai un uzraudzībai bez vecāku gādības palikušu bērnu aprūpes uzlabošanai ilgtermiņā” (Nr. 2019.LV/NVOF/IAS/014/21). Projekta īstenošanai no valsts budžeta saņemtais finansējums bija 11969,40 EUR apmērā (t.sk. administratīvās izmaksas 20% apmērā no projekta tiešajām izmaksām).

Projekta īstenošanas gaitā Asociācija ir turpinājusi aktīvu līdzdalību ārpusģimenes aprūpes politikas pilnveidē Latvijā, iniciējot diskusijas, sniedzot priekšlikumus un iesaistoties sistēmisku izmaiņu īstenošanā deinstitucionalizācijas mērķu sasniegšanai, lai caur jaunizveidoto ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru (AC) kvalitatīviem pakalpojumiem stiprinātu audžuģimenēs, aizbildnībā, adopcijā nodoto bērnu aprūpes kvalitāti Latvijā.

Projekta ietvaros Asociācija ir veikusi ārvalstu (Lietuvas, Nīderlandes, Bulgārijas, Čehijas un Austrijas) pieeju apzināšanu un apkopošanu par AC darba un sniegto pakalpojumu kvalitātes izvērtēšanu valsts, pašvaldību un pašas organizācijas līmenī. Asociācija ir veikusi starptautisko tiesību dokumentu, Latvijas normatīvā regulējuma, politikas plānošanas dokumentu un līdzšinējās prakses apkopošanu  un analīzi attiecībā uz AC un analogu sociālo pakalpojumu darbības un sniegto atbalsta pakalpojumu kvalitātes izvērtēšanu. Projekta gaitā ir apkopotas un analizētas arī dažādas metodes sociālo pakalpojumu un tiem pielīdzināmo pakalpojumu, t.sk., AC pakalpojuma, kvalitātes izvērtēšanai (EQUASS, System based audits, ISO, ANO pamatnostādnes par bērnu alternatīvo aprūpi, Eiropas Savienības Sociālās aizsardzības komitejas metodika sociālo pakalpojumu izvērtēšanai, PRIDE programmas pieeja). Asociācija ar apzināto, apkopoto un izanalizēto informāciju ir dalījusies gan Asociācijas piecu izveidoto AC vidū, gan arī stāstot par ārvalstīs lietotajām pieejām pakalpojumu kvalitātes izvērtēšanai kopīgās sanāksmēs ar citiem Latvijā izveidotiem AC, kā arī prezentējot apkopoto materiālu projekta noslēguma pasākumā - apaļā galda diskusijā 41 pasākuma dalībniekam, kas pārstāv politikas veidotājus, jomas praktiķus un ekspertus.

Asociācija, balstoties uz projekta gaitā apkopoto un izanalizēto informāciju, ir izstrādājusi Asociācijas darba specifikai atbilstošu Asociācijas AC darbības izvērtējuma metodoloģiju. Projekta īstenošanas laikā izstrādātā AC kvalitātes izvērtēšanas metodoloģija pilotēta visos piecos Asociācijas AC, iesaistot šajā procesā ne tikai AC darbiniekus un piesaistītos speciālistus, bet arī mērķgrupas pārstāvjus (audžuģimenes un aizbildņus), kā arī galvenos sadarbības partnerus (pašvaldību bāriņtiesas un sociālos dienestus). Projekta gaitā veiktās Asociācijas piecu AC darba un pakalpojumu kvalitātes izvērtēšanas rezultāti ir izmantoti Asociācijas AC darba prioritāšu, mērķu un uzdevumu noteikšanai 2020.gadam, kā arī darba plāna sagatavošanai katram no pieciem AC.

Projekta noslēguma pasākuma - apaļā galda diskusijas gaitā Asociācija prezentēja savas galvenās atziņas, secinājumus un priekšlikumus par AC darbības kvalitātes izvērtēšanas pieeju ieviešanas iespējām un sistēmiskiem risinājumiem AC pakalpojumu pilnveidei valsts mērogā un katrā AC atsevišķi. Pasākuma laikā grupu darba rezultātā tika vērtēti un aprobēti izstrādātie priekšlikumi.

Galvenie priekšlikumi valsts mēroga izmaiņu ieviešanai:

Saskaņā ar 26.06.2018. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 355 “Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi” visi AC ir reģistrēti Labklājības ministrijas Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru reģistrā un tiem ir piešķirts ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra statuss. Priekšlikums - iekļaut AC Labklājības ministrijas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, kas dotu tiesības AC sniegt plašākus un papildus atbalsta pakalpojumus audžuģimeņu, aizbildņu un adoptētāju ar bērniem, kas nav iekļauti valsts nodrošināto pakalpojumu grozā, un šos papildus pakalpojumus finansēt no pašvaldības līdzekļiem. Kā arī reģistrācija sociālo pakalpojumu reģistrā dotu iespēju AC noteikt vienotas prasības, kritērijus un pārraudzību kā tas ir citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem valstī.

AC funkcijās ir iekļauts nodrošināt atbalsta grupas un psihologa konsultācijas aizbildņiem un adoptētājiem, taču sociālā darbinieka konsultācijas un atbalsts šai mērķa grupai diemžēl nav iekļauts valsts apmaksāto pakalpojumu grozā. Tā kā aizbildņi ir skaitliski lielākā ārpusģimenes aprūpes grupa un tai līdz šim nav noteiktas obligātas apmācības, kā arī aizbildņi saskaras ar tādam pat bērnu aprūpes grūtībām kā audžuģimenes, nepieciešams iekļaut valsts apmaksāto pakalpojumu grozā sociālā darbinieka konsultācijas aizbildņiem (analogi kā audžuģimenēm). 

Veikt grozījumus Audžuģimeņu noteikumos un noteikt jaunu specializāciju – audžuģimene bērniem ar uzvedības traucējumiem vai  atkarību problēmām; kā arī noteikt šai specializācijai apmācību programmu. Īpaši sarežģīta mērķa grupa ir pusaudži ar traumatisku pieredzi, daudzskaitlīgi mainītām ārpusģimenes aprūpes formām (aprūpe vairākās audžuģimenēs, bērnu namos, krīzes centros), kā rezultātā audžuģimenes nav pietiekoši sagatavotas atbalsta un aprūpes sniegšanai tik sarežģītiem pusaudžiem, kuriem jau sākušās nopietnas uzvedības un atkarību problēmas. Šādiem pusaudžiem būtu nepieciešama individualizēta aprūpe un atbalsts.

Papildināt valsts apmaksāto pakalpojuma grozu ar atelpas brīža pakalpojumu audžuģimenēm, lai sniegtu ģimenēm atpūtas laiku, kas īpaši svarīgs darbā ar sarežģītiem un traumatizētiem bērniem.

Pārskatīt AC sociālo darbinieku noslodzi un noteikt samērīgu ģimeņu skaitu uz vienu sociālo darbinieku. Uzskatām, ka šobrīd noteiktā slodze 42 audžuģimenes uz viena sociālā darbinieka slodzi ir nesamērīgi liela, lai veiktu kvalitatīvu un profesionālu atbalstu audžuģimenēm. Ieteikums noteikt 20-25 audžuģimeņu lietas uz vienu sociālā darbinieka slodzi.

Veikt grozījumus Atbalsta centra noteikumos un Adopcijas kārtībā, paredzot, ka atbalsta centri sagatavo potenciālo adoptētāju raksturojumu un psihologa atzinumu (analogi kā audžuģimenēm) iesniegšanai bāriņtiesā, tādējādi sniedzot bāriņtiesām pilnvērtīgu adoptētāja izvērtējumu.

Labklājības ministrijai uzņemties veikt AC metodisko vadību, organizēt regulāras sanāksmes un plānot attīstību. Tas ir īpaši aktuāli šobrīd, kad AC darbība ir uzsākta tikai pirms gada un nepieciešama vienota darba koordinēšana. Tā kā šobrīd reģistrētie 16 AC visā Latvijā ir jauna institūcija ārpusģimenes aprūpes jomā, nepieciešams stiprināt starpinstitucionālo sadarbību starp AC, bāriņtiesām, sociālajiem dienestiem, bērnu aprūpes institūcijām.

Izstrādāt  AC sniegto pakalpojumu kvalitātes vērtēšanas vienotus kritērijus, izmantojot ārvalstu pieredzi un Eiropā pieejamās kvalitātes izvērtēšanas metodikas.

Veikt grozījumus un konkretizēt 2018. gada 26. jūnija Ministru kabineta noteikumus Nr. 354 “Audžuģimenes noteikumi”, ka nepieciešams izvērtēt abus vecākus, kuri ir laulībā vai dzīvo vienā mājsaimniecībā un pretendē uz audžuģimenes statusu, kā arī ieviest detalizētu audžuģimeņu pārvērtēšanas kārtību, īpaši tām ģimenēm, kurām statuss piešķirts jau ilgu laiku iepriekš.

Veikt grozījumus 26.06.2018. Ministru kabineta noteikumu Nr. 355 “Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi” 2.punktā, nosakot, ka tiek veicināta bez vecāku gādības palikušu bērnu labklājība, drošība un pastāvība, nevis patstāvība: “2. Atbalsta centrs nodrošina pasākumu kopumu, kas veicina bez vecāku gādības palikušu bērnu labklājību, drošību, pastāvību, kā arī audžuģimeņu, jo īpaši specializēto audžuģimeņu, un adoptētāju, aizbildņu un viesģimeņu skaita pieaugumu.”

Pārskatīt un veikt labojumus Bērnu individuālās attīstības plāna un ģimenes plāna veidlapās.

Labklājības ministrijai veikt AC un audžuģimeņu sniegtā pakalpojuma vajadzību izvērtēšanu un plānot attīstību, organizējot arī valsts mēroga kvalitatīvas kampaņas audžuģimeņu, aizbildņu un adoptētāju uzrunāšanai un piesaistei.

Asociācija ar savām aktivitātēm projekta ietvaros ir sniegusi informāciju, veicinājusi izpratni un raisījusi diskusiju gan Latvijā reģistrēto AC, gan sadarbības partneru (bāriņtiesas, sociālie dienesti, krīzes centri, jomā strādājošās NVO), gan mērķgrupas (audžuģimenes, aizbildņi, adoptētāji), gan speciālistu un ekspertu, gan arī politikas veidotāju (Labklājības ministrija un VBTAI) vidū par nepieciešamību rast vienotu pieeju un izpratni par jauno AC pakalpojumu un darbības kvalitātes izvērtējumu.

Noslēguma pasākuma prezentācijas pieejamas sadaļā Informatīvie materiāli, pie tēmas Ārpusģimenes aprūpe.