Pasaulē pirmais SOS bērnu ciemats tika izveidots pirms vairāk nekā 70 gadiem Austrijā, lai nodrošinātu ģimenisku aprūpi bērniem, kuri bija zaudējuši vecākus kara rezultātā. Diemžēl arī šodien dažādu apstākļu dēļ apmēram desmitā daļa no visiem pasaules bērniem ir vai nu zaudējuši savu vecāku aprūpi, vai viņiem ir risks to zaudēt. Tā ir situācija, kuru nevienam bērnam nevajadzētu piedzīvot, tomēr, ja tā notiek, mums jādara viss iespējamais, lai mazinātu traumas ietekmi un nodrošinātu pilnvērtīgu vidi bērna attīstībai.
SOS Bērnu ciematu aprūpes mērķis ir nodrošināt ģimenisku vidi bērniem, kuri uz laiku vai pavisam tiek šķirti no saviem vecākiem. Par bērnu nošķiršanu no ģimenes un ievietošanu SOS audžuģimenē lemj pašvaldības bāriņtiesa.
Labā ģimenē bērniem ir mājīga dzīves vieta, garšīgs ēdiens, apģērbs, kas bērnam patīk, kā arī rūpīgs un gādīgs pieaugušais, kurš rūpējas, lai bērna emocionālās un attīstības vajadzības tiek pilnvērtīgi nodrošinātas. To mēs cenšamies nodrošināt SOS ģimenēs SOS bērnu ciematos, kur katrā ģimenē par bērniem rūpējas SOS mamma. Ģimenes auklīte (SOS tante) aizvieto mammu prombūtnes laikā, bet pārējais ciemata personāls un iedzīvotāji ir kā labi kaimiņi, kas pazīst bērnu, dod savu sirds siltumu, kā arī profesionālās zināšanas.
Visi bērni, kas nonāk SOS Bērnu ciematu aprūpē, ir piedzīvojuši vismaz vienu traumu - nošķiršanu no savas ģimenes, kas bērnos izraisa smagus emocionālus pārdzīvojumu, ko katrs bērns izrāda dažādi. Tādēļ īpaša uzmanība tiek pievērsta bērna ienākšanai SOS ģimenē, lai bērns varētu adaptēties jaunajā situācijā. Šajā laikā bērns pierod pie savas SOS mammas un auklītes un citiem ģimenes bērniem. Pieaugušie, savukārt, iepazīstas ar bērnu un cenšas saprast, kāda rīcība visvairāk atbilstu bērna vajadzībām un kāds papildus individuālais atbalsts bērnam būtu nepieciešams.
Atbilstoši šiem vērojumiem un iegūtajai informācijai, tiek veidots bērna individuālais attīstības plāns, kas paredz aktivitātes bērna personīgā potenciāla attīstībai - bērna spēcīgo pušu, spēju un talantu, kā arī nepieciešamo prasmju veicināšanu. Neatņemama individuālā plāna sastāvdaļa ir attiecības un kontakts ar bērna ģimeni un citiem tuviem cilvēkiem, ar kuriem bērns ir bijis kopā pirms nonākšanas aprūpē. Individuālās attīstības plānu veido SOS ģimenes sociālais darbinieks kopā ar bērna SOS mammu, iesaistot tajā bērnu, atkarībā no bērna vecuma.
Ciematā uz vietas bērniem var tikt nodrošinātas psihologa un psihoterapeita individuālās un ģimenes konsultācijas, mūzikas terapija, logopēds, Montessori speciālisti, privātskolotāji atsevišķos mācību priekšmetos u.c.
Lai palīdzētu SOS mammām, katrā ciematā ir iesaistīts treners, kurš palīdz un motivē bērnus nodarboties ar sporta aktivitātēm, iet pārgājienos, spēlē kopā florbolu, vai reizēm aiziet kopā vienkārši pamakšķerēt.
Reizi gadā vasarā SOS ģimenes bērni kopā ar mammu dodas izbraucienā pie jūras, kā arī bērni var doties uz vasaras nometni, kuru viņi paši izvēlas.
Lai arī daļa individuālo atbalsta pasākumu tiek nodrošināti ciemata telpās, kopumā SOS ģimeņu bērni dzīvo tādu pašu dzīvi kā citi bērni – izmanto iespējas, ko sniedz vietējā skola un pašvaldība, apmeklē dažādas izglītības iestādes, interešu pulciņus, sporta nodarbības u.c., pilnībā integrējas vietējā sabiedrības dzīvē.
Pašlaik bērnu, kuri palikuši bez savu vecāku gādības, aprūpe tiek nodrošināta SOS ģimenēs Īslīces un Valmieras SOS bērnu ciematos.